Palīdzība aizgājēju tuviniekiem


Pēdējo dienu notikumi skarā ar traģiskajiem notikumiem Zolitūdē liek sāpēs sažņaugties jebkurai sirdij un just līdzi bojā gājušo ģimenēm. Arī es šajās dienās daudz ko pārdomāju un šīs pārdomas lika man ieskatīties Tibetas dzīvo un mirušo grāmatā. Es meklēju atbildes un mierinājumu vārdus īpaši bojāgājušo ģimenēm. Es atradu vērtīgu informāciju, ar kuru vēlējos padalīties ar citiem.

Cilvēks, kurš pārdzīvo zaudējumu, var būt vienkārši satriekts, pārdzīvojot visas traumējošās sajūtas, kā spēcīgas skumjas, dusmas, noliegumu, zaudējumu, vainas sajūtu, kas pēkšņi plosa. Lai palīdzētu cilvēkiem, kuri zaudējuši, kādu tuvinieku būs nepieciešama visa Jūsu pacietība un iejūtība. Jums būs jāpavada ar viņu kopā laiks, jāļauj viņam runāt, mierīgi un bez nosodījuma jāklausās viņa vispersoniskākajās atmiņās vai tas, kā viņi atkal un atkal iziet cauri visām nāves detaļām. Galvenais Jums jābūt kopā ar viņiem, kad viņi pārdzīvo visskaudrākās skumjas un sāpēs viņu mūžā. Pārliecinieties, lai Jūs vienmēr būtu pieejams viņiem pat tad, kad šķiet, ka viņiem tas nav nepieciešams.

Sēras ir kā brūce, kam nepieciešamas rūpes, lai tā sadzītu. Izprast un pārciest sēras nozīmē pilnībā izpaust un atbrīvot savas jūtas, paciest un pieņemt savas jūtas tik ilgi, cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai brūce sadzītu. Mēs baidāmies: ja sēras tiks atdzītas, tad tās mūs pārmāks. Patiesība ir tāda, ka izdzīvotas sēras izzūd, bet slēptas sēras ilgst bezgalīgi.

Tiem, kuru tuvinieks mirst pēkšņā nāvē, ir ļoti svarīgi redzēt līķi, citādi viņiem var būt ļoti grūti aptvert, ka viņš patiešām ir miris. Ja ir iespējams tad, jāapsēžas blakus ķermenim, lai pateiktu, kas sakāms, izpaustu savu mīlestību un sāktu atvadīties. Ja tas nav iespējams tad, paņemiet tikko cilvēka fotogrāfiju un sāciet atvadīties, noslēdziet Jūsu attiecības un atlaidiet. Tuviniekiem tas palīdzēs pieņemt jauno skarbo realitāti. Pēkšņas nāves gadījumā palicēji var pārdzīvot skaudras un svešas dusmas, ja tās tiks paturētas sevī, tās var pāraugt hroniskā depresijā. Palīdziet viņam atbrīvoties no dusmām un atklāt sāpes, ko šīs dusmas slēpj. Tad viņi spēs uzsākt sāpīgo, bet beigu beigās dziedējošo atbrīvošanos. Gadās, ka kādu pārņems vainas sajūta par notikušo, palīdziet viņiem runāt ar šo vainas sajūtu lai arī cik iracionāla un neprātīga tā šķistu. Pamazām šīs sajūtas mazināsies, un viņi spēs piedot sev un turpināt dzīvot.

Zaudējumi un sēras var atgādināt arī par to, kas var atgadīties, ja dzīves laikā neizrādāt savu mīlestību un atzinību vai nelūdzat piedošanu, tādejādi padarot sevi par daudz iejūtīgāku pret mīļajiem cilvēkiem, kuri vēl ir dzīvi. Reimonds Mūdijs raksta: „Esmu sācis saprast, cik tuvu nāvei mēs visi esam savā ikdienas dzīvē. Es tagad esmu uzmanīgāks nekā jebkad, lai visi cilvēki, kurus mīlu, zinātu ko es pret viņiem jūtu”

Lūdzieties, lai Jūsu pārdzīvotais atrastu visdziļāko jēgu jaunajā dzīvē, kurā tagad atrodaties. Esiet ievainojams un atvērts, esiet drosmīgs un pacietīgs. Un pats galvenais, tagad ielūkojaties savā dzīvē un atrodiet veidus, kā dziļāk izpaust savu mīlestību citiem.