Vienā no semināriem, ko mums Rīgas geštalta institūtā vadīja Ansis Jurģis Stabingis filozofiskajā daļā tika skarts jautājums par patiesību. Cilvēks nezina, kas atrodas ārā viņš var būt pārliecināts tikai par to ko redz un dzird, viss pārējais neeksistē. 

Kā piemērs minēts tika Platona ala, kurā attēloti ļaudis, kas ir pieķēdēti pie klints un noraugās uz sienas attēlotajās  ēnās. Man ieinteresēja šī bilde un es sāku to pētīt dziļāk. Manī valdīja pretruna es kaut kā nenoticēju teiktajam, jo tad ticībai būtu pienācis gals, jo ticību nevar izskaidrot filozofiski. Tādēļ nolēmu Platona alu paanalizēt no sava redze viedokļa. Es atradu alas retrospekciju, bet uzlabotu variantu. Princips bija līdzīgs kā Platonam, bet tur bija attēloti cilvēki, kuri ir atraduši ko vairāk kā tikai ēnas. Daļa no viņiem ir spējuši izrāpties no alas ārā un ieraudzīt sauli.