Esmu no tiem cilvēkiem, kuri nepārtraukti sevi pilnveido un papildina savu pieredzi ar jauniem atklājumiem. Praktizējot Tibetas budismu man ļoti iepatikās Lamas Oles Nīdāla sniegtā recepte:
Stāstīt cilvēkiem par nepieciešamību atrast kaut ko, kas var tos izvest cauri slimībai, vecumam un nāvei, un nebaidīties dot tiem sava dzīvesprieka gaismu. Stāstīt cilvēkiem, ka prāts ir kā izplatījums - atvērts, skaidrs un bezgalīgs, un stāstīt viņiem par ceļu un mērķi."
Lama Ole Nīdāls
Žans Pols Sartrs saka: "Nav svarīgi ko Jums ir nodarījuši, bet svarīgi ir tas ko Jūs dariet ar to kas Jums nodarīts".
Nav iespējams izmainīt pagātni, jo tas jau ir pagājis etaps, un nav iespējams labot nākotni, jo mēs nezinām kas mūs tur sagaida, svarīgi ir tas, kas notiek Šeit un Tagad. Strādājot ar klientiem esmu sapratis, ka labai terapijai ir nepieciešams kontakts ar klientu. Es vēlos parādīt klientam, ka es neesmu tikai divas ausis, kas viņā klausās, bet es esmu tas, kurš uzklausa un darbojas līdzi ar visu savu ķermeni, izjūtām un būtību.
Savā praksē izmantoju dažādas tehnikas (smilšu spēli, monodrāmas elementus, meditācijas, kolāžas, mākslu u.t.t.). īpaši tas ir noderīgs darbā ar bērniem, jo viņi savu sāpi izpauž caur simbolu un tēlu valodu. Geštalts tulkojumā no vācu valodas nozīmē tēls, figūra. Savukārt smilšu kaste bērnam ir lauks un figūriņas tēli.
Cilvēkam sāp dvēsele un ja viņš vēršas pie manis pēc palīdzības tad mans uzdevums ir sniegt viņam savu atbalstu, lai palīdzētu dziedēt to.
Es savus klientus nemācu dzīvot un neskaloju smadzenes. Es esmu vairāk kā pavadonis ceļā, kurš seko klientam un ir līdzās viņam viņa aktualitātēs. Es esmu pārliecināts, ka katrs pats ir savas dzīves eksperts.
Nekas nav nemainīgs šajā pasaulē. Viss atrodas nepārtrauktā bezmērķīgā skrējienā. Svētlaime - tas ir miers, bet nekur visā Visumā mums to neatrast. Lai arī ko netvertu mūsu skats, visur nemiers, neapmierinātība, nepārtraukta skriešanās ar savu ēnu, bojā eja un dzimšana, kura, savukārt, tiecas pretim savai bojā ejai.
Buda
