Psihologs ir speciālists ar izglītību psiholoģijā, kurš var strādāt ļoti atšķirīgās jomās, tai skaitā, psiholoģiskajā konsultēšanā. Psihologi savā darbā bieži izmanto psiho diagnostiskus testus, kā arī sniedz atzinumus par klienta psihi. Psiholoģiskā konsultēšana parasti nav ilgstoša – bieži ne vairāk, kā 7 līdz 15 tikšanās. Psiholoģiskā konsultēšana ir vērsta uz klienta tagadnes grūtībām vai nākotni, taču mazāk tiek pētīta problēmu izcelsme. Psiholoģiskā konsultēšana ir ļoti efektīva krīzes situācijās, kad nepieciešama ātra un efektīva palīdzība. Psiholoģiskās konsultēšanas mērķis ir stabilizēt un uzlabot klienta psihosociālo stāvokli.

Psihoterapeits ir speciālists ar profesionālu izglītību konkrētā psihoterapijas virzienā, kurš veic praktisku psihoterapeitisku darbu. Psihoterapeits pirms kāda psihoterapijas virziena apgūšanas jau ir ieguvis augstāko izglītību psiholoģijā, medicīnā, humanitārajās vai sociālajās zinātnēs. Profesionālas mācības jebkurā no psihoterapijas virzieniem ilgst 4 līdz 6 gadus. Tās ietver teorijas studēšanu, praktiskas mācības, personīgo psihoterapiju un praktisku darbu ar klientiem supervizora pārraudzībā. Psihoterapeits strādā privātpraksē vai kādā organizācijā,  veic psihoterapiju sadarbojoties ar vienu klientu (individuālā psihoterapija bērniem vai pieaugušajiem) vai arī ar vairākiem klientiem (pāru, ģimenes, grupu psihoterapija).

Psihoterapija ir īpašas mērķtiecīgas attiecības, starp profesionāli apmācītu psihoterapeitu un klientu, lai palīdzētu klientam risināt viņa dzīves grūtības. Pamatā psihoterapija notiek sarunas veidā, bet, atkarībā no psihoterapijas virziena specifikas (sk. psihoterapijas virzieni), veids un izmantotās metodes var būt atšķirīgas, piemēram, radoša darbība, elpošanas un relaksācijas tehnikas, fiziski vingrinājumi, lomu spēles u.c. Psihoterapeitiskās attiecības atšķiras no jebkura cita veida attiecībām. Psihoterapeits nav ne draugs, ne skolotājs, ne mācītājs. Psihoterapija ir uz uzticēšanos un atklātību balstīts psihoterapeita un klienta dialogs, sadarbība, kuras uzmanības centrā ir klienta dzīve un tie sarežģījumi, kas ir atvedušas viņu uz terapiju. Psihoterapija ļauj klientam dziļāk un pilnīgāk izprast savu dzīvi, jūtas, domas, un rīcību. Klients psihoterapijā gan apzinās savas grūtības un to veidošanās mehānismus, gan atklāj tikai sev raksturīgās spējas un resursus, kas nepieciešami, lai dzīvotu labāk un pilnvērtīgāk. Vairāk apzinoties sevi un savas vajadzības, klients var pamatotāk lemt vai un  ko mainīt savā dzīvē un rast drosmi rīkoties saskaņā ar to.

Geštaltterapija ir izveidojusies, apvienojot humānistiskās psiholoģijas, psihoanalīzes un ķermeniski orientētās psihoterapijas sasniegumus. Geštaltterapijas izveidotājs ir F.S.Perlzs, lai gan viņš pats saka: „Es neko jaunu neesmu izveidojis, es tikai parādīju to, kas jau eksistē gadsimtiem ilgi”.
Geštaltterapijā notiek darbs ar cilvēka dzīvi veselumā: ar sajūtām un norisēm ķermenī, emocijām, domām, attiecībām un garīgo nostāju. Geštaltterapija palīdz gan pārvarēt psiholoģisku traumu sekas, gan arī pilnveidot sevi. Dziļāk un skaidrāk apzinoties savas izjūtas un vajadzības, klients spēj labāk uzņemties atbildību par savu rīcību un tās sekām. Šai terapijai ir raksturīga tehniku daudzveidība, taču cilvēks vienmēr tiek rosināts pārdzīvot un apzināties notiekošo „Šeit un tagad”: savas pašreizējās jūtas, emocijas un atbildību. Geštaltterapijā. Tā ir vērsta nevis uz problēmu cēloņu meklēšanu: „Kāpēc noticis tā?”, bet uz vēlamām izmaiņām un attīstību: „Ko tu gribi? Kā to sasniegt?”. Geštaltterapija notiek individuāli, sadarbojoties klientam un psihoterapeitam, kā arī terapeitiskā grupā.

Es piedāvāju individuālo konsultāciju psihoterapijā ar geštaltterapijas novirzienu.