Meditācija: ir prakse, kurā praktizējošais indivīds paša spēkiem mēģina ierosināt prāta un apziņas stāvokļa izmaiņas, lai veicinātu garīgu labumu. Tā aptver dažādas garīgas disciplīnas un ir saistīta ar kādu reliģisku tradīciju vai mūsdienu terapiju.

Man meditācija nozīmē būt saskaņā ar savu ķermeni un prātu, kā arī ļaušanos prāta dabai. Pirms kādiem pieciem gadiem es uzsākot meditācijas praksi saskāros ar jautājumiem Kas tas ira? Vai to var darīt visi? Kādas sekas tas atstāj?
Iesākumā es iepazinos ar tolaik ļoti populāru grāmatu, ko sarakstījis Lobzangs Rampa un tās nosaukums bija "Trešā acs". Ļoti eksotiska grāmata par to kā dzīvo Tibetas mūki un kā viņi praktizē. Pateicoties Rampas daiļradei es pastiprināti sāku interesēties par meditācijām un Tibetas budismu.
Pirmais centrs ko es apmeklēju Rīgā bija Karma Kagju skola, jeb Dimanta ceļa budisms. Man ierādīja un izstāstīja kā notiek meditācijas. Spilgti atceros vienu frāzi ko man sacīja centrā: "Neceri šeit sagaidīt kādu eksotiku" ar to viņi domāja to, ka man neparādīsies trešā acs un es pēkšņi sākšu levitēt. Dimanta ceļa meditācijas ir domātas apskaidrības sniegšanai un sava prāta dabas izprašanai.
Es sāku praktizēt meditāciju uz 16 Karmapu, vēlāk pieņēmu arī mazo patvērumu. Es nācu pie atklāsmes, ka meditēt var arī pie jūras, dabas krūts, ugunskura neizmantojot speciālas dziļi transformējošas tehnikas. Šīs vienkāršās meditācijas tad arī izmantoju ikdienā, jeb darbā ar klientiem.
Esmu kopā ar kolēģiem izstrādājis meditāciju ciklu, kurš sastāv no 4 sekojošām nodarbībām: Maditācija uz elpu;

• Trīs stihijas;
• Ķermeniskais dialogs
• Meditāciju diena, "Zelta vasara"

Šīs meditācijas var izmantot visi interesenti un es tās arī piedāvāju praktizēt. Manis piedāvātas meditācijas sevī ietver geštaltisku pieeju ar kuru palīdzību ir iespējams ielūkoties savā zemapziņā un apzināties, kas ar mani notiek un kas man ir nepieciešams.