Labdien!

Mani sauc Viesturs, man ir profesionālais bakalaura grāds praktiskajā psiholoģijā un  esmu ieguvis geštaltterapeita izglītību Rīgas geštalta institūtā. Savā arodā strādāju vairākus gadus. Esmu precējies ar fantastisku sievieti un mums ģimenē aug burvīgs zēns. Mērķis kādēļ izveidoju šo lapu ir pavisam vienkāršs - dalīties savā profesionālajā pieredzē ar citiem.

Daudzus gadus es atrados sevis meklējumos, līdz beidzot 28 gadu vecumā sapratu ko vēlos sasniegt. Visu apzinīgo mūžu es centos piepildīt kāda cita sapņus, nav būtiski vai tie bija vecāku vai sabiedrības uzliktie. Vienā jaukā dienā man kā paklausīgam valsts ierēdnim brīvprātīgi piespiedu kārtā bija jāapgūst sabiedrībai noderīgs arods. Šo es uzskatu par pagrieziena punktu savā dzīvē. Es tiku nosūtīts uz attālu mācību iestādi, kur sāku uzdot sev eksistenciālus jautājumus: Kas es esmu? Ko es gribu? Kas man ir vajadzīgs? Ko es vēlos?

Šie jautājumi man nāca vienā jaukā vakarā, kad pastaigājoties pa mežu aizdomājos par savām vajadzībām. No tā brīža es pastiprināti sāku interesēties par psiholoģiju. Pēc gadu apmācības attālajā skolā es atgriezos valsts pārvaldē, bet atgriezos jau ar konkrētu sapni un mērķi - mācīties psiholoģiju. Es iestājos Starptautiskajā Praktiskā Psiholoģijas Augstskolā (SPPA). Mācības ilga 4,5 gadi un šie gadi man pagāja vēja spārniem. Mācoties trešajā kursā es saskāros ar kārtējiem jautājumiem: Ko tālāk? Vai tas ir tas, kas tev ir vajadzīgs? Es sapratu, ka psiholoģija priekš manis ir pa seklu un akadēmisku, tādēļ paralēli SPPA es iestājos Rīgas Gešatlata Institūtā (RGI). Par šo psihoterapijas novirzienu es izvēlējos rakstīt referātu. Toreiz es neapzinājos kā šī izvēle ietekmēs manu tālāko profesionālo darbību. Es būdams cītīgs students lejupielādēju A.Dombrovska rakstu par geštaltterapiju. Vēlāk pasniedzēja mani informēja, ka Rīgā var apgūt šo specialitāti. Iepazinos ar šīs skolas filozofiju es to izjutu  kā savu.

Kopš tā laika ir pagājuši vēl pieci gadi un tagad rakstot šis rindas es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mana izzināšana turpināsies. Es biju sevi atradis psihoterapijas lauciņā un turpināšu viņā pilnveidoties. Psihoterapija ir kļuvusi man par dzīvesveidu un tagad, kad man ir sakrāta pietiekoši liela pieredze es esmu gatavs kļūt par pavadoni ikvienam, kamēr notiek sevis meklējumi.